Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Šņabis&Gorbačovs
Aleksandrs Ņikišins
Maskava: Ripol klassik, 2007
Pēc PSRS sabrukuma daudzi turienes vēsturnieki beidzot pievērsās sadzīves un ikdienas vēsturei, kas nebija bijis pētījumu objekts visus padomju gadus; tiesa gan, lielākoties merkantilu apsvērumu dēļ. Starp grāmatām par vadoņu privāto dzīvi parādījās arī grāmatas par slavenu cilvēku pēdējiem vārdiem, pirtīm, atejām, apģērbiem, šampanieti, ēšanas un, protams, dzeršanas tradīcijām. Līdz ar to tāda svarīga krievu tautas dzīves sastāvdaļa kā šņabis kultūras vēsturē beidzot kļuva par to, kas tas arī bija ikdienas apziņā: par “šņabīti”. Ņikišina grāmata sadalīta daudzos mazos stāstiņos par un ap šņabi: to patiesums ir tikpat kā nepārbaudāms, kāpēc tos lasīt – arī nav skaidrs, tomēr slinki šķirstot lappuses, var uzdurties gan stāstam par atentātu pret Gorbačovu, gan Staļina tostam par godu krievu tautai, gan aprakstam, kā dzēra Tarkovskis, gan stāstiņam par kautiņu Rīgas restorānā “Ščecina”, bija tāds. Starp mūsdienu uzaicinājumiem iedzert atrodams arī šāds: “Nu, salej, parunāsimies.”