Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Anšlavs Eglītis
Vai te var dabūt alu?
Rīga: Jumava, 2015
Sākot lasīt šo visnotaļ pavieglo dēku romānu, es sagadīšanās pēc vienlaikus iemetu aci kādā nesen uzņemtā Holivudas filmā un pārsteigts konstatēju, ka atsevišķās epizodēs filma izmanto tās pašas idejas un motīvus, kas parādās 1961. gadā sarakstītajā Anšlava Eglīša grāmatā. Slepenas tikšanās, sarunas alus krogā, aģentu apmācības – sakritības bija tieši detaļās un tekstos. Rakstot šo grāmatu, Eglītis acīmredzot ir veicis kādu izpētes darbu un aptaujājis paziņas, taču lielu iespaidu uz viņu atstājusi arī iepazīšanās ar amerikāņu kino industrijas klišejām un sižeta struktūrām, kā arī visu jaunāko filmu noskatīšanās kādu desmit gadu garumā, strādājot par Holivudā akreditētu žurnālistu. Tiesa, pārlieka detalizētība un paskaidrojošas replikas brīžiem sāk kaitināt, taču to atsver nepiespiests stāstījums, viegla ironija, pareizāk sakot – humora izjūta, kas jūtama valodā. Visādi citādi stāsts par privātas britu spiegu aģentūras iesūtītu latviešu emigrantu padomju Latvijā joprojām izklausās svaigi un neticami – tas ir, grūti noticēt ne tik daudz pašam sižetam, cik tam, ka to sarakstījis otrā pasaules malā dzīvojošs rakstnieks emigrants, kas 50. gadu padomju sadzīvi un pagrīdes kustības lokālās īpatnības iztēlojies, sēžot palmu ēnā Klusā okeāna krastā.