Artūra Puntes poētiskie veltījumi

Стихотворные посвящения Артура Пунте
Artūra Puntes poētiskie veltījumi
Rīga: Orbīta, 2013
 

Rūpīgi vairākas reizes izlasu visus dzejoļus – gan tos, kas ir rakstīti krieviski un atdzejoti latviski, gan tos, kas iespējami tikai krieviski, gan tos, kurus Artūrs rak­stījis latviski. Un dabūju ļoti reto sajūtu, ka es piedalos tajā tekstā. Vispirms ir kāda situācija, kādā esmu bijusi, tad ieraugu vidi, kādu pazīstu, vai emocijas, kādas man varētu būt. Man svarīgs ir attālums jeb, precīzāk, tuvums, kāds ir no dzejnieka līdz tam, par ko viņš raksta. Ja šajā taktili tik patīkamajā grāmatā būtu tikai atdzejojumi, teiktu – tas tāpēc, ka veltījumu atdzejotāji ir Kārlis Vērdiņš, Ingmāra Balode vai Jānis Elsbergs, kuru intonācija man jau iepriekš pazīstama. Bet Artūra Puntes dzeja ir kā tāda Tallinas iela pilsētas ainavā – dzīva trase šķērsām dažādu laiku arhitektūras stiliem, cauri atšķirīgiem labklājības un valodu līmeņiem –, viņu droši var saukt par Rīgas dzejnieku, kurš vienlīdz pamatīgi zina ejas gan pa latviešu, gan krievu un ebreju pagalmiem un kāpņu telpām.