Auļi "Etnotranss"
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Auļi "Etnotranss"

Auļi
Etnotranss

2010, Lauska
 

Vakars nesaudzīgās vēja brāzmās

Puiši un meitenes no dūdu un bungu ansambļa ir sagatavojuši nopietnu pieteikumu iebrukumam pasaules mūzikas mazapdzīvotajās teritorijās. Lieliski noformēts skanējuma, koncepcijas un iepakojuma ziņā, šis albums var pretendēt tikt pamanīts ja ne pasaulē, tad vismaz Eiropā noteikti. “Auļu” piedāvātā dūdu un bungu sintēze pierādījusi sevi kā nopietns un mūsdienīgs žanrs, kam nav nekā kopīga ar pārejošo elektronisko tehnoķeltu modi. Vienlaikus patīkami, ka tas tomēr nav radīts kā eksporta prece, bet piesaka arī kaut ko jaunu tepat dzīvojošiem latviešiem, kas lasa, dzird un reizēm izjūt dīvainu satraukumu vēdera diafragmas rajonā, tādu kā vēlēšanos pacelties pāris pēdas virs zemes un aizlidot, vai iebrist ūdenszālēm pieaugušas bērnības dienu upītes ūdeņos, meklējot tajos teiksmainās Latvijas upju pērlenes. Albumā ietilpstošie Laimas Muktupāvelas teksti, kas vairāk atspoguļo pašas rakstnieces iekšējos ceļojumus, dod papildu impulsu saklausīt šajā mūzikā kaut ko vairāk par enerģijas dzērienam līdzīgo mašīnas mūziku, jautrā kompānijā Jāņu rītā traucoties džipā pa lauku ceļiem uz jūru peldēties.

Līdzīgi: Bagpipes “Techno Irish”