Ilmārs Šlāpins

Ayub Ogada "Kodhi"

Ayub Ogada

Kodhi

2015, Longtale Recordings

Stāsts par Ogadas ceļu uz panākumiem un prom no tiem ir vērts, lai to pastāstītu, – dzimis Kenijā, spēlējis tradicionālo astoņstīgu liru njatiti un dziedājis, pagājušā gadsimta 80. gados pārcēlies uz Londonu, kur pelnījis iztiku kā ielu muzikants, līdz 1988. gadā uzaicināts uzstāties ar 10 minūšu priekšnesumu Pītera Geibriela rīkotajā pasaules mūzikas festivālā “Womad”. Grupa, kuras uznāciens bija paredzēts pēc Ogadas, atcēla savu dalību, un viņš bija spiests nospēlēt arī viņu vietā, savaldzinot publiku un pievēršot sev paša Geibriela uzmanību. Ogadu uzaicināja RealWorld studija, tajā tapušais soloalbums “En Mana Kuoyo” (“Tikai smiltis vien”) kļuva par starptautisku bestselleru. Dziesmas no tā tika izmantotas filmu skaņu celiņos (“Uzticīgais dārznieks”, “Samsara”), remiksētas un iekļautas dažādās izlasēs. Šķiet, ka slava Ogadam ne pārāk patika, 2007. gadā viņš pazuda pavisam, un tikai nupat producentam Trevoram Vorenam izdevās 55 gadu veco mūziķi sameklēt viņa dzimtenē Kenijā, kur mājas studijā tapis jauns albums “Kodhi” (“Sēkla”), ko izdevusi neliela ierakstu kompānija Longtale Recordings. Skumja, liriska un bezgala vienkārša mūzika, kuras mums visiem tik ilgi ir pietrūcis.