Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Nesen gadījās piedalīties saviesīgā pasākumā, kurā bija satikušies pārsteidzoši daudz cilvēku, kas vīnu ne vien dzēra, bet arī ar baudu par to runāja. Tika piesauktas dažādas vīnogu šķirnes un vīnogulāju kopšanas metodes, runāts par akmeņainu, vulkānisku, skābu vai sārmainu augsni, apspriestas no koka, nerūsošā tērauda un pat betona izgatavotu vīna raudzēšanas trauku priekšrocības, spriests par nefiltrēto vai, piemēram, “oranžo” vīnu modi, salīdzinātas valstu un reģionu tradīcijas un atšķirības. Protams, neiztika arī bez pašu vīnu garšu vērtēšanas un ietērpšanas vārdos. Līdzās tādiem ierastiem epitetiem kā “pilnīgs” vai “bagāts ar tanīniem” kāda dzirkstošā vīna novērtējumā tika lietots apzīmējums “sāļš”. Saprotams, no vīna darīšanas, kolekcionēšanas un degustēšanas attālinātāku personu šādas sarunas var vai nu iedzīt mazvērtības kompleksos, vai izraisīt nepārvaramu vēlmi kaut ko no tā visa zināt un saprast arī pašam. Internets ir pilns ar vīna izzināšanai veltītām vietnēm, katrai no tām droši vien ir savas priekšrocības, taču šī pievilcīga šķiet ar savu vienkāršību, jo te visu var sākt no pašiem pamatiem, teiksim – prasmes atšķirt un nosaukt vārdā dažādas sarkanvīna krāsas.
Pauls Bankovskis