Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Čaks Palaniks.
Rēgi
Vintage Books, 2006
Mani vienmēr ir uzjautrinājušas tās jūsmīgās atsauksmes, ko grāmatu vākiem pievieno viltīgie izdevēji. Spriežot pēc tām, ikviena grāmata ir “spīdoša”, “talantīga”, “aizraujoša” un noteikti “visu laiku pārsteidzošākais šī autora darbs”. Čaku Palaniku līdz šim biju izvairījies lasīt kaut kāda snobisma iespaidā, taču šo viņa pēdējo “stāstu romānu” nenoturējos un nopirku vāku dēļ. “Brīžiem uzdzen nelabumu, brīžiem – skudriņas pa muguru,” tā bija rakstīts līdzās brīdinājumam, ka bērniem bez vecāku atļaujas nebūtu ieteicams grāmatai ķerties klāt. Jocīgākais ir tas, ka grāmata ir inteliģentu un stilistiski daudzslāņainu tekstu kopums, kas labi derētu angļu valodas testu sastādīšanai. Un lasīšana aizrauj gluži kā seriāla Prison Break skatīšanās, jo ik lappuse pārsteidz ar to, ko autors ir spējis izdomāt vēl šokējošāku un neticamāku. Un tas,
ka pēc anatomisku detaļu vai aukstasinīgu slepkavību apraksta vēl iespējams saņemt šoku no kreklam uzlietas aukstas kafijas, sarauties un noskurināties un saprast, ka esi uzķēries un ierauts grāmatā kā tāds mazs bērns... tas ir cienījams literārs sasniegums.