Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Charles Lloyd
Sangam
2006, ECM records
Būtisks nosacījums: tikšanās vietas un iemeslu maiņa
Vecs kā pati džeza mūzika, Čārlzs Loids negrasās atstāt ierakumus un padoties rutīnas vilinājumam. Lai arī ieraksts veikts pirms diviem gadiem koncertā Santabarbarā, tas pārsteidzis visus mūzikas kritiķus un džeza fanus, parādot negaidītu mūziķu sastāvu – pats Loids spēlē ne vien tenora un alta saksofonu, bet arī perkusijas, klavieres un flautu, taču viņu pavada uzreiz divi perkusionisti: indiešu tablas meistars Zakirs Huseins, kurš, šķiet, paspēj piedalīties jebkurā viņu interesējošā projektā, un talantīgs džeza bundzinieks Eriks Harlands no Loida grupas tradicionālā sastāva. Lai arī viņa lūkošanās Austrumu virzienā bija pamanīta jau sešdesmito gadu vidū, toreiz Loids iekļāva indiešu instrumentālistus vai dziedātājus grupā, kas vispār muzicēja ierastā Rietumu džeza gultnē. Šajā gadījumā varētu sagaidīt eksperimentālu un eksotisku skanējumu, taču visvairāk pārsteidz tieši tas, ka grupa izklausās ļoti dabiski. To pat nevar nosaukt par džeza un indiešu mūzikas sintēzi, saruna notiek kādā jaunā, virskulturālā līmenī, kur vārdu un teikuma konstrukciju līdzšinējās nozīmes zaudē jēgu.