Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Deniss Hanovs
Eiropas aristokrātijas kultūra 17.–19. gadsimtā
Rīga: Zinātne, 2013
“Jēdziens aristokrāts mūsdienu Latvijas kultūrā pastāv kā izteikti svešs – saturiski, hronoloģiski un politiski citādā grupas kopīgais apzīmējums,” grāmatas sākumā raksta Rīgas Stradiņa universitātes profesors Dr. art. Deniss Hanovs un iezīmē arī šādas aristokrātijas izpratnes vēsturisko fonu. Latviešu nācijas veidotājiem 19. gadsimtā bija izdevīgs “despotiska, aprobežota un vardarbīga aristokrāta tēls”, kam varēja pretstatīt visu nacionālo, visu latvisko. Mūsdienu Latvijā attieksmi pret aristokrātiju ar ļoti retiem izņēmumiem vēl arvien veido šī pretestība no vienas puses un romantiska jūsma no otras – par pagastā viesos atbraukušiem muižnieku pēctečiem, par britu muižas ikdienai veltīto televīzijas seriālu “Dauntonas abatija” vai pat par Kārlim Ulmanim par prieku tapušajiem fiktīvo “latviešu aristokrātu” jeb senlatviešu ķēniņu portretiem. Taču uz aristokrātijas “izteikto svešumu” var paraudzīties arī kā uz kaut ko, kas nav aizsniedzams tāpēc, ka ir neatgriezeniski nogrimis pagātnē. Uz daudzām Latvijas pilīm un muižām vēl arvien var aizbraukt, dažas no tām ir pat izremontētas, koptas vai restaurētas, taču tās ir tikai tukšas čaulas, pa kurām mūsdienu cilvēks var vienīgi klīst kā neko aizskart vai izmainīt nespējīgs spoks.