Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Djivan Gasparyan & Ensemble
Armenian Fantasies
2000, Network Medien GmbH
Noskaņojums:
klintīs iecirstu baznīcu asaras
Vieta:
kaut kur tālu prom
Cilvēki:
vecmammas kaimiņi
Pasaulslavenais armēnis, kura patieso vecumu slēpj viņa mūžam smaidošās acis, reizēm pakļaujas mūsdienu kultūras mārketinga prasībām un ieraksta dažus albumus. Viņa instruments ir viens no senākajiem, vienkāršākajiem un grūtāk spēlējamajiem — tā ir īpaša stabule, saukta par duduku. Tās iemutis ir tik šaurs, ka, piepūšot vaigus, izdodas panākt dūdām līdzīgu skaņas nepārtrauktības efektu, bet tembrs tik skaudrs, ka šķiet — tā ir smeldzes pārņemta un dzīva cilvēka balss. Gasparjans ir spēlējis mēmā kino seansu laikā, spēlējis Staļinam, Hruščovam un Brežņevam, spēlējis Pīteram Geibrielam, Kronos quartet un Maiklam Brūkam, spēlējis Holivudas grāvēju un britu intelektuālā kino saundtrekos, taču vienmēr atgriezies atpakaļ pie armēņu tautas mūzikas. Šis albums sākas ar Armēņu svītu, kas veidota no desmit tradicionālām dziesmām par mīlestību, bet beidzas ar deju, kuru drīkst dejot tikai sievietes.