Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džeks Kleitons
Lielais Getsbijs, 1974
The Great Gatsby, Jack Clayton
Dīvaini ir skatīties filmas, kas uzņemtas pēc slaveniem literāriem darbiem un atkārto iepriekš uzņemtu filmu kļūdas, bet vēl dīvaināk ir skatīties tās, kas neņem vērā iepriekš radīto filmu veiksmīgos risinājumus un pieļauj jaunas kļūdas, tikai šoreiz jau 3D formātā. Runa ir par Beza Lurmana jauno filmu, kura neizbēgami rada vēlmi salīdzināt un vēlreiz noskatīties kādu citu Ficdžeralda romāna ekranizējumu, kas tapis pirms 40 gadiem. Un jāsecina, ka 40 gadu laikā neko labāku par Roberta Redforda Getsbiju un Mias Ferovas Deiziju Holivuda nav spējusi piedāvāt. Aktieru personības vēl būtu sīkums, Kleitona versijā romāna sižets (kas, būsim godīgi, vairāk tomēr ir „kulta romāna” un „kulta rakstnieka” cienīgs, nevis rūpīgi izstrādāts labas literatūras paraugs) ir ieguvis zināmu ticamību un cilvēciskumu savienojumā ar valdzinošu noslēpumainību. Šīgada versijā, neskatoties uz telpiskuma efektiem vizuālajā risinājumā, varoņi kļuvuši plakani kā veca herbārija ziedi, kas sabirst uzreiz pēc filmas noskatīšanās. Bet 1974. gada filma turpina skanēt – ne tikai Mias Ferovas ārprātīgo acu, bet arī Nelsona Ridla precīzās mūzikas dēļ.