Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tas ir romāns — jaunākajā literatūrā diezgan reti sastopama parādība un savā ziņā klasisks romāns. Ļoti labi uzrakstīts, tas saista, intriģē un ir laba lasāmviela tiem, kas romānus vispār lasa, jo tagad tos lasīt nav modē.
Tur ir plaši izvērsta tēma, kas mani ir vienmēr interesējusi — par mātes un meitas attiecībām, par mātes varu pār meitu: es šeit domāju — tīri psiholoģisku varu. Arī par to, kā meita pamazām atbrīvojas no šīs varas. Māte šeit ir ārkārtīgi spilgta personība, kura tādu vai citādu iemeslu dēļ nokļūst cietumā un līdz ar to meita apmēram desmit gadu vecumā paliek bārene. Pēc amerikāņu sistēmas viņai visu laiku tiek piešķirti audžuvecāki: tas izvēršas par ceļojumu pa dažādām ģimenēm, un faktiski katrā no tām viņa atrod sev citu māti, tā pamazām atbrīvojoties no savas īstās mātes ietekmes. Sākumā meita ir pilnīgā mātes varā — dievina, apbrīno un pielūdz viņu; savukārt tās ģimenes, kurās šī meita nonāk, ir tik ļoti atšķirīgas — dažādi sociālie slāņi, dažāds inteliģences līmenis, dažādas cilvēku attiecības, un iznāk tā, ka meita piedzīvo vairākas mātes, kamēr tiek brīva no visām, izejot cauri sāpēm un ciešanām. Man patika. Bija, protams, iebildes, bet tā nebūtu es, ja man to nebūtu, bet principā — grāmatu izlasīt ir vērts.