Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džoels Koens
Fārgo, 1996
Fargo, Joel Coen
Dāņu stjuartes Helles Kraftsas nežēlīgās slepkavības iespaidoti, Džoels un Ītans Koeni radīja filmu par neparasti vājprātīgiem noziedzniekiem, liekot divējādu sajūtu plosītam skatītājam kaunpilni smieties par lempīgu zviedru ar kažokādas ausaini galvā, kurš koku smalcinātājā stumj līķa kāju. Jāatzīmē, ka šī ir tikai viena no ainām, kas attaisno filmas ievadā izcelto paziņojumu “ŠIS IR PATIESS STĀSTS”, kas, kā Koeni norāda, ļauj ar stāstu rīkoties veidos, ko skatītāji citādi nepieņemtu.
Nevainojams Ziemeļdakotas un Minesotas izlokšņu lietojums ticību patiesumam pastiprina, bet tēlu lēnprātība un pārspīlētais veiksmes trūkums mudina cerēt, ka dzīvē viss būtu noticis ticamāk: ka Džerijs, parādos slīkstošs automašīnu pārdevējs, necenstos no turīgā sievastēva izkrāpt miljonu dolāru ar vairāku nedrošu shēmu palīdzību vienlaikus vai ka jocīga paskata likumpārkāpējs (Stīvs Bušemi) nepaļautos uz vietējo iedzīvotāju bezrūpību, lieloties tiem ar neseniem varoņdarbiem.
Laimīgā kārtā melu un noziegumu jūklī taisnību izcīnīt palīdz nevis brīžam kadros pavīdošais amerikāņu folkloras varonis milzu mežcirtējs Pols Banjans un viņa sabiedrotais zilais vērsis, vārdā Mazulis, bet gan modrā policiste Mārdža, kura pat pēc ļaundaru atmaskošanas vairāk par visu lepojas ar vīra gleznotās meža pīles nokļūšanu uz trīs centu pastmarkas.