Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džons Maikls Makdona
Golgāta, 2014
Calvary, John Michael McDonagh
Grūti saprast, kas būtu jāzina skatītājam pirms šīs filmas noskatīšanās. Filmas anotācijas un reklāmas frāzes ir visai maldinošas. Nevajadzētu ticēt tiem, kas šo filmu nodēvējuši par melno komēdiju. Jā, tajā ir jūtama ciniska humora klātbūtne, taču tas nekādā ziņā nav klasisks britu melnais humors. Vislabāk būtu pieņemt, ka tā ir drāma, un tad, pakāpeniski atklājot jaunus sižeta motīvus, mēģināt saprast, kāpēc režisors to ir uzņēmis un ko īsti gribējis mums pateikt. Man izdevās šo filmu sākt skatīties, nezinot, ka tajā vienu no otrā plāna lomām spēlē Dilans Morans – viens no maniem iemīļotākajiem britu komiķiem. Tiesa, arī viņš drīzāk uzskatāms par īru savdabīgā un rezignētā pasaules redzējuma paraugu – gluži tāpat kā filmas režisors Makdona un galvenās lomas tēlotājs Brendans Glīsons. Stāsts ir īriski lakonisks un savā tiešumā nedaudz pat absurds – katoļu mācītājs grēksūdzes laikā uzzina, ka pēc nedēļas mirs. Viņš to uzzina no paša slepkavas, un, lai arī skatītājs visu filmas laiku paliek neziņā, kurš tieši ir izteicis draudus, šķiet, ka upuris to zina un nākamās septiņas dienas nodarbojas nevis ar detektīva intrigu (kas nodarbina skatītāju), bet ar gluži ko citu. Ar ko tieši – tas ir jautājums, uz kuru skatītājam filmas beigās pašam jārod atbilde.