Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Edgars Alans Po
Mirušo gari: stāsti un dzejoļi
Penguin Classics, 1997
Vienmēr esmu gribējis iemācīties no galvas un glīti nodeklamēt kādu Edgara Alana Po dzejoli. Divus pa pusei es jau māku, taču vienmēr rodas šaubas, vai esmu atcerējies pareizi. Revolucionārs klasiķis, kas nospraudis krietnu duci angloamerikāņu literatūras un estētikas standartu, šķiet, joprojām spējis saglabāt īpatna dīvaiņa vietu savu tautiešu grāmatplauktos, jo man pagaidām tā arī nav izdevies atrast ne veikalos, ne interneta izsolēs to, ko es no sirds kārotu – glītos zamša vai kaut vai imitācijas vākos iesietu Po dzejoļu krājumiņu parocīgā kabatas formātā, par kuru es būtu gatavs samaksāt adekvātu summu, jo kaut ko tādu jau otrreiz mūžā vairs nepirktu. Nez kāpēc modernā grāmatniecība nav pacentusies apmierināt manu pieticīgo pieprasījumu, tā ka nākas apmierināties ar visai dīvaina paskata Penguin izdevniecības sējumiņu, kurā nez kāpēc līdzās dzejoļiem ir arī ducis brīvi izvēlētu stāstu, bet plānie papīra vāki noteikti neizturēs ikdienas līdzi ņemamās grāmatas statusu. Toties iekšā ir izmantots kāds teju faksimils makets no pagājušā gadsimta sākuma, jo nez vai kāds datormākslinieks vairs atļautos visas šīs spokainās atkāpes un grēka pilno atstarpju lietojumu (garās domu zīmes pieskaras burtiem bez atstarpes, bet kols un izsaukuma zīme seko pēc pamatīga attāluma), kas jau tā grūti iegaumējamajam Po tekstam piešķir vēl papildu sadomazohistisku piesitienu.