Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Eriks Romērs
Kolekcionāre, 1967
La collectionneuse, Éric Rohmer
Vasara, brīva māja Sentropē, laisks vīrietis (labi, divi vīrieši), jauna un brīvdomīga sieviete – ja Romērs nebūtu domātājs vairāk nekā režisors, tālākais, iespējams, notiktu bezbēdīgi un vienkārši. Adriēns kolekcionē antīkos priekšmetus, savukārt Edē (Haydée) – vīriešus (tiesa, viņa pati lieto vārdu “izzina”). “Kolekcionāre” ir trešā filma režisora ciklā “Seši stāsti par morāli”, un arī šeit pamatā ir par to pašu – par dzīves skumjo nepieciešamību izdarīt izvēli. Romēra varoņu dialogi, būsim godīgi, izklausās kaitinoši (ar ko pārgulēt, vai viņai ir citi, vai viņam gribētos citas, kāpēc jādraudzējas tikai ar skaistiem cilvēkiem utt.), bet tas, visticamāk, tādēļ, ka skatītājs tajos saklausa pats savu pārdomu banalitāti. No otras puses, varbūt tieši runājot līdz tam haotiski iekšēji monologi kļūst par sakarīgas domas ceļu, kas noved pie pareizās izvēles izpratnes arī tad, ja meitene ir izaicinoši jauka? Romērs, liekas, par to pasmaida un kārtējo reizi parāda, ka morālu izvēli drīzāk nosaka fiziska nejaušība. Skatītājs, uzmanīgi sekojis varoņu dilemmām, iespējams, jūtas nedaudz piemuļķots, taču tāda ir dzīve, bez tam šai filmai seko vēl arī citi stāstiņi.