Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Erols Moriss
Šaurā zilā līnija, 1988
Thin Blue Line, Errol Morris
Filmu veidotāji ierasti sūdzas, ka skatītāji vienaldzīgi attiecas pret dokumentālo kino. Neviens negrib skatīties uz dzīvi, kas norit tepat apkārt, labāk izvēlas sadomātu garlaicību vai kaislības spēlfilmās. Amerikā Erols Moriss, līdzīgi kā Maikls Mūrs, laika gaitā ir pierādījis, ka nemaz tik ļauni nav, un jau ar vienu no savām pirmajām filmām, turpat vai postmodernu dokumentālo vēstījumu par kādu pirms desmit gadiem Teksasā izdarītu slepkavību (ar vairākiem šāvieniem krūtīs tika nogalināts policists, kurš lielceļa malā pārbaudīja zagtu mašīnu), apliecinājis pretējo. Filma ne vien nopelnīja naudu, bet arī pievērsa sabiedrības uzmanību ASV tiesu sistēmai un nodrošināja galvenā aizdomās turamā, uz nāvi notiesātā Rendala Adamsa, attaisnošanu. Pats Moriss agrāk bija piestrādājis par privātdetektīvu, tāpēc nav jābrīnās, ka šajā lentē intervijas ar slepkavībā iesaistītajiem un inscenētās notikuma rekonstrukcijas viņam izdevies savirknēt trillera cienīgā kriminālsižetā, lai galu galā pierādītu, ka arī oficiālie izmeklētāji un zvērinātie var kļūdīties. Starp citu, filmas nosaukums nav nekādā veidā saistīts ar kādām minoritāšu grupām, bet gan tiesas procesa vadošā tiesneša izteikumu, ka policija ir “šaurā zilā līnija”, kas mūs šķir no anarhijas.