Fennesz + Sakamoto "Flumina"

Fennesz + Sakamoto
Flumina
2011, Commmons
 

Kolektīvās bezapziņas dziļumos

Pirms kāda laikā redzēju savādu sapni – mēs bijām iemesti lielā un gaišā pagrabā, netikām ārā, ilgi meklējām izeju, meklējām klusi un uzmanīgi, baidoties tikt pieķerti, tikai nezinu, no kā. Atceros – sistemātiski pārbaudījām vairākas ejas, uzlauzām durvis un atslēgas, ārā no pagraba veda gaiteņi, tādi, kam vairākas aizslēgtas durvis, viena pēc otras. Darba bija tik daudz, ka tas aizņēma vairākas dienas, turpat gulējām un kalām plānus. Beigās izrādījās, ka pēdējās durvis ir pusvirus, tādas vecas, aizmirstas durvis, kuras jau sen neviens neizmanto, apaugušas ar sūnām no ārpuses, taču tad, jau ejot prom, atcerējāmies, ka jāsavāc mantas, atgriezāmies un sākām meklēt pa visām pagraba telpām – drēbes, kurpes, papīrus. Šo mantu bija tik daudz, ka mēs tā arī netikām ārā. Pamodos ar frāzi “Cilvēki, kuru rokas sniedzas tālāk par viņu sapņiem” un nesapratu, ko tas varētu nozīmēt? Ilgi klausoties dubultalbumu, ko austriešu ģitāras un portatīvā datora virtuozs Kristians Fenešs ierakstījis kopā ar japāņu elektroniķi Rjuči Sakamoto, pārņem līdzīgas sajūtas. Ar katru klavieru akordu, ar katru jaunu ģitāras stīgu cilpu klausītājs tiek iesprostots aizvien dziļāk kāda kopīga sapņa pagrabā, izkļūt no kura vairs nav ne mazāko cerību.

Līdzīgi: Harold Budd “The White Arcades”, 1988