Pauls Bankovskis

Fifīgie stāsti

Fifīgie stāsti
nationalarchives.gov.uk/news/960.htm

Arī stāsts par Fifī ir stāsts par informāciju un tās vākšanu. “Turi mēli aiz zobiem, viņa nav tik dumja kā izskatās!” – šāds sauklis rotāja Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā drukātu propagandas plakātu. Tā centrā sēž mirdzoša un apkārtējo vīriešu sarunās šķietami neieinteresēta skaistule. Noprotams, ka zīmētajā ainā attēlots bārs vai kāda cita sabiedriska vieta, bet vīri – daži no viņiem ir militārpersonas – iegrimuši, iespējams, valsts drošībai nozīmīgās sarunās. Viņiem nav ienācis prātā, ka jaunā dāma varētu būt spiedze. Gadu desmitiem zināmajiem nostāstiem, ka britu slepenajā dienestā Otra­jā pasaules karā ir darbojušās īpašas aģentes provokatores, kuru uzdevums bijis ar savu pievilcību izvilināt slepenu in­­formāciju no ienaidniekiem un pārbaudīt savējo aģentu uzticamību, šogad tika rasts dokumentāls apstiprinājums. Liel­bri­­tānijas Nacionālais arhīvs padarīja internetā publiski pieejamus vairāk ne­­­kā 3300 slepenā dienesta dokumentus, un mapē ar apzīmējumu HS 9/307/3 bija stāsts par aģenti ar segvārdu Fifī. Viņas uzdevums bija pārbaudīt slepeniem uz­­devumiem gatavoto aģentu jeb “studentu” uzticamību, un arhīva materiālos, piemēram, ir atrodams stāsts par kādu droši vien jauku un šķietami uzticamu beļģu jaunekli, par kuru viena vakara gaitā Fifī izdevies “uzzināt faktiski visu, ko vien par viņu vērts zināt”. Latvijā šis stāsts gan ievērību izpelnījās ne tik daudz publiskoto arhīva dokumentu dēļ, bet tāpēc, ka Fifī īstais vārds bijis Marija Kristīne Čilvere, viņas māte bijusi latviete un bijusī spiedze ir dzīvnieku patversmes “Dzīvnieku draugs” dibinātāja.