Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Frics Langs
Sieviete Mēnesī, 1929
Fritz Lang, Frau im Mond
Skatoties vecas filmas, visbiežāk mēs tajās redzam vien vēsturiskus kuriozus vai kino mākslas pieminekļus. Frics Langs arī ir viens no režisoriem, kura mantojums ir obligātā literatūra topošajiem režisoriem un operatoriem vai gluži vienkārši kultūras vēstures interesentiem. Taču, atšķirībā no hrestomātiskajām filmām “Metropole” un “M”, šī ir mazāk citēta un praktiski nav padarīta par klišeju (tiesa, tā ir pirmā filma, kurā tiek rādīts raķetes starts ar atpakaļskaitīšanu “10, 9, 8…”). Episka, blīva un vienlaikus nesteidzīga mēmā filma vairāk nekā 150 minūšu garumā rāda vairākas sižeta līnijas, iesākumā stāstot par neatzītā, vecā zinātnieka atklājumiem un nabadzību, tad par ļaunā, viltīgā bagātnieka savtīgajiem plāniem atrast zeltu uz Mēness, tad savērpjas īsts detektīvsižets ar mīlestības trijstūra elementiem, līdz beigu beigās visi galvenie varoņi aizlido uz Mēnesi un risina savas sarežģītās attiecības pavisam citā vidē, garāmejot pieskaroties varonības, uzupurēšanās, uzticības un nodevības tēmām. Langa filmām raksturīgā tēlu faktūra, kas kontrastē ar mēmā kino plakātiskumu, ir radījusi vairākus spēcīgus tipāžus, kuru mīmika, žesti, emocijas un attiecības turpina iespaidot joprojām.