Gunāra Priedes dzīve un darbi (1977–1986)

Gunāra Priedes dzīve un darbi (1977–1986)

Rīga: Jumava, 2016

Katrs no šī episkā izdevuma sējumiem ir ievelkošs savā veidā. Šajā laika periodā (no 1977. līdz 1986. gadam) fascinējošākais ir tas, ka dienasgrāmatās pieminētie cilvēki, notikumi un sadzīves detaļas daudziem no mums ir vēl visai dzīvā atmiņā, taču tajā pašā laikā jūtams, ka tas ir pilnīgi cits laikmets – citas attiecības, citas patiesības un cita dzīves uztvere. Priedes dienasgrāmatās iespaidīgākais ir tas, cik vienkārši un vienlaikus niansēti tiek iezīmētas oficiozās, “pareizās” un subjektīvās, nepareizās sajūtas. Brīnišķīgi sakārtojas pazīstamu personību tēlu struktūra – cik spurains, nenotverams un apskaužams ir Imants Ziedonis, cik skaudrs, tramīgs un nesaprotams ir Ojārs Vācietis, kāda ir Priedes kā padomju varai uzticama Rakstnieku savienības priekšsēdētāja patiesā, intīmajai dienasgrāmatai atklājamā attieksme pret oficiālo ideoloģiju, kas izpaužas vien dažās nepiespiestās replikās, piezīmēs no ārzemju braucieniem vai dalības Maskavas sapulcēs. Tas viss atklāj padomju laiku īstenību daudz godīgāk un precīzāk par vēsturiskiem pētījumiem vai dokumentālām liecībām. Un vēl, protams, šīs grāmatas ir stāsts par radoša, rakstoša cilvēka iekšējo cīņu pašam ar sevi.