Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Harold Bloom. Genius: A mosaic of One Hundred Exemplary Creative Minds
Harolds Blūms. Ģēnijs: simt radošu paraugprātu mozaīka
Warner Books, 2002
Septiņdesmit četru gadu vecumā Harolds Blūms ir Amerikas, iespējams, ietekmīgākais un – pavisam noteikti – izklaidējošākais literatūras kritiķis. Viņu lasīt ir bauda, kas nez kāpēc šķiet turama slepenībā – kā, teiksim, aizraušanās ar kvalitatīviem, tomēr nepārprotami pornogrāfiskiem attēliem vai nesātīga našķēšanās ar dārgu šokolādi. Blūms ir “garšīgs” tajā pašā nozīmē kā savulaik Ezra Paunds – kašķīgs, taču asprātīgs, paštaisns, taču satriecoši viszinīgs. Blūma grāmatas ir apjomīgi “ķieģeļi”, jo to deklarētā pretenzija ir uz izsmeļošu pamatīgumu – vai runa būtu par Šekspīru, vai vienu no Vecās derības autoriem (Blūmam – autorēm!) J jeb Jahvistu, vai “Rietumu literatūras kanonu”, vai gluži vienkārši to, “kā jālasa”. Blūmam patīk savus prātojumus izspēlēt pēc pašizvēlētiem noteikumiem – šajā grāmatā izraudzītais “rāmis” ir kabala, bet tie, kurus Blūms uzskata par literāriem ģēnijiem, sagrupēti pēc dievības desmit radošajiem atribūtiem jeb sefirotām. Neesmu grāmatu līdz galam izlasījusi, bet laimīgā kārtā viss pēc kārtas nemaz nav jālasa, tāpat arī nav jābaidās zaudēt “pavedienu”, jo teksts, kā jau solīts, ir mozaīka. Esmu tikai paguvusi atviegloti uzelpot, ka citās grāmatās diezgan nikni apkarotais T. S. Eliots te tiek apcerēts jau teju elēģiski un pat pareģots, ka viņa “dēmoniskā daiļrunība” nebūs pagaisusi vēl pēc pusgadsimta.