Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Es nudien nezinu, ko tas varētu nozīmēt. Iespējams, tā ir globāla reakcija uz pieaugošo un visās malās sastopamo tekstu apjomu. Pasaulē ir vēl nepieredzēts iedzīvotāju daudzums, no tiem lasīt un rakstīt prot tāds lērums kā vēl nekad, un pats trakākais – lielākā daļa no viņiem pat izjūt pienākumu vai jūtas spiesti kaut ko rakstīt un lasīt (pat ja tās ir tikai SMS īsziņas, sarunas tiešsaistē vai elektroniskā pasta sarakste). Krāsojamās grāmatas pieaugušajiem es pirmoreiz pamanīju kādas Rietumeiropas galvaspilsētas lidostas grāmatnīcā. Līdzās dižpārdokļu plauktam un periodikas stendam tur bija arī etažere ar vairākiem desmitiem krāsojamo grāmatu. Nodomāju kaut ko Maksa Vēbera garā, bet tad bija jādodas uz lidmašīnu, un es šo vērojumu aizmirsu. Atcerējos par to jau Latvijā, kad redzēju, ka šādas grāmatas sākuši izdot arī pie mums. Protams, ja esat rūdīts lasītājs vai pat rakstītājs, nav grūti ļauties vēlmei pavīpsnāt vai pat saskatīt šajā produkcijā apokalipses zīmes, taču kādā krāsojamām grāmatām veltītā domu apmaiņā internetā pamanīju visai trāpīgu salīdzinājumu. Cilvēki vaļasbrīžos mēdz arī izšūt, iespējams, šādam laika kavēklim ir pat terapeitisks efekts, bet tas, ka viņi šajā laikā neko neraksta, varbūt ir mūsu visu ieguvums. Ja ar krāsojamām grāmatām, kādas ir veikalos, nav gana, šajā vietnē jūs varat pagatavot kādu pats – kaut vai no ģimenes albuma fotogrāfijām.