Jens Thomas

Jens Thomas & Verneri Pohjola
Speed of Grace (A Tribute to AC/DC)
2012, ACT

Raudot tukšā stadionā

Rokenrols sākās kā līksms un neprātīgs prieks par dzīvi. Gan mūzikā, gan dejā tika pausta sajūsma, miesaskāre un protests. Pārdesmit gadu iepriekš arī džezs tika uztverts kā jautrai laika pavadīšanai piemērota fona mūzika. Gāja laiks, un mūzikā iezagās skumjas, atsvešinātība un bezcerība. Roka jauneklīgais protests vēl kādu brīdi centās ieturēt uzvarētāja pozu, taču tad kapitulēja arī tas. Pat viena no nepagurstošākajām lecamroka grupām AC/DC ar mūžam jauno ģitāristu skolēnu formas bikšelēs šodien izskatās kā fatālas nolemtības un sentimenta kariķēta izpausme. Bet viņu dziesmu teksti, izrādās, var tikt saprasti arī pavisam pretējā nozīmē. Pateikt, ka šajā albumā rokgrupas AC/DC dziesmas tiek izpildītas džeza interpretācijā, nozīmētu maldināt iespējamo klausītāju. Lai arī vārdi un melodija ir ņemti no stadionu grāvēju repertuāra un izpildīti skumjā vīrieša balsī ar klavieru un trompetes pavadījumu, rezultāts ir vienlīdz tāls gan no roka, gan no džeza, aizvedot dziesmas izmisumu un sāpi kaut kur pavisam citur. Tur, kur cilvēks noveco, kļūst vientuļš un mirst.