Jeremiah Cymerman "Sky Burial"
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Jeremiah Cymerman "Sky Burial"

Jeremiah Cymerman
Sky Burial

2013, 5049 Records
 

Ieskrāpētā apskaidrība

“Ja gribat dzirdēt, kāda ir elektroakustiskās mūzikas nākotne, tad šis ir īstais ieraksts, kas to parāda.” Tādas un līdzīgas kritiķu atsauksmes ir lasāmas internetā, taču klarnetista Džeremijas Cimermana mūzika nav tikai eksperimentāla vai avangardiska, tās mērķis arī nav bijis nospraust jaunas muzikālās domāšanas robežas vai gāzt kādas sa­trunējušas barjeras tajā novadā, kas vēl joprojām tiek dēvēts par džezu. Šis albums (un arī iepriekšējais – 2012. gada “Purification/ Dissolution” jeb “Attīrīšanās/ Nāve”) pirmām kārtām ir nopietns un smags darbs ar apziņas struktūrām – mēģinājums runāt mūzikā par tēmām, kas ir neciešami novazātas “viegli klausāmajā” New Age žanrā vai neskaitāmajos “pasaules mūzikas” starpžanros. Spriežot pēc skaņdarbu nosaukumiem: “Skull Bow”, “Mount Meru”, “Sky Burial”, “Rogyapa”, Cimermans ir ieinteresēts Tibetas budismā – tur minēts rituālais kauss, kas izgatavots no cilvēka galvaskausa, mistiskais Meru kalns, debesu jeb gaisa apbedīšana, kas tiek praktizēta Tibetā (līķa sadalīšana un atstāšana maitēdāju putniem apēšanai), priesteri, kas nodarbojas ar šo līķu sadalīšanu, saukti rogjapas. Lai arī albuma noformējumā mēģināts ievērot vispārpieņemto apgaroto kalnu virsotņu estētiku, mūzika un tajā ietverto pārdomu ievirze ir skarba un paģēroša.