Uldis Tīrons

Karmena Sančesa "Māksla & erotika antīkajā pasaulē"

Karmena Sančesa
Māksla & erotika antīkajā pasaulē
Berlīne:
Verlag Klaus Wagenbach, 2013

“Lai diena labi sāktos, noteikti jāpieskaras ereģētam [lai neteiktu “sacēlušamies” –U. T.] vīrieša loceklim.” Tikpat labi tas va­­rē­tu būt rakstīts kādā sieviešvīriešu žur­­nā­­lā, taču tas nav vienkārši jēls joks: sena­­jā pasaulē erotika ne tuvu nebija tikai sekss, bet iekļāvās, ja drīkst tā teikt, kosmosa uzbūvē. Karmena Sančesa savā populāri zinātniskajā grāmatiņā eleganti pārbrauc pāri seksuālajai tematikai grieķu un romiešu mākslā, un tas nebūt nav viegli: par spīti apsēstībai ar seksu mūsdienās, tas nav kļuvis par nopietnu pārdomu priekš­metu, bet atrodas kaut kur neskaramajā apziņas pusē, ko saplosīšanai izvēlējušās psihoterapeitiskās menādas – tās pašas, kuras kaut kur grieķu pasaulē, Dionīsam promesot, atdodas dievišķajai apsēstībai, entuziasmam (en-theos, būšanai iekš die­­va), ko joprojām mēdz apzīmēt ar vārdu “orģija”. Taču senie seksuālo orģiju attēli saglabājušies vienīgi uz etrusku kapu pie­­minekļiem, liekot domāt, ka erotiskās un alkoholiskās pārmērības bija ne tik daudz saistītas ar seno tautu izvirtušo dabu kā ar centieniem uzturēt robežu starp dzīvo un mirušo. Izsmējīgajiem grieķiem šīs ro­­bežas uzturēšana izdodas nesalīdzināmi labāk par mums, kas pret seksu izturas ar nāvīgu nopietnību.