Kazlēniņš Ivanuška un māksla izvairīties no nepatikšanām

Rudīte Šteinere

Kazlēniņš Ivanuška un māksla izvairīties no nepatikšanām

Nav noslēpums, ka bērnībā dzirdēta pasaka uz ilgu laiku iespiežas nenobriedušās smadzenēs, atstājot tur ne vienu vien dziļu rūpju rievu, kas spējīga ietekmēt visu turpmāko dzīvi un uzvedības modeļu izvēli. Pasakas ir dažādas un to ir tik daudz, ka arī katra konkrētā cilvēka apziņa veidojas atšķirīga — atkarībā no tā, ko viņš ir lasījis, dzirdējis un iegaumējis. Rezultātā dažiem viss veicas, bet citiem — vienas vienīgas nepatikšanas un stingra režīma labošanas darbu kolonijas. Izvēloties pasakas, tas ir jāņem vērā un jācenšas vismaz šajā ziņā programmēt savu bērnu nākotne jums izdevīgā gultnē. Šoreiz apskatīsim to, kādus uzvedības modeļus piedāvā populāru pasaku varoņi, saskaroties ar nepatikšanām.

Pirmais modelis — Sarkangalvīte

Galvenais varonis ir marķēts, viegli pamanāms pūlī un lētticīgs. Labprāt pakļaujas suģestijai, izpilda gan vecāku, gan nepazīstamu cilvēku rīkojumus. Nepatikšanu gadījumā paļaujas uz ārēju rupju fizisku spēku.

Stāstot saviem bērniem par Sarkangalvītes dramatisko piemēru, atcerieties, ka jūs riskējat gan ar to, ka viņi pieņems pro-sarkangalvisku pozīciju un agri vai vēlu tiks apēsti, gan arī to, ka šaubīgās izredzes liks viņiem noraidīt šādu motivāciju pilnībā, respektīvi, nekad un ne pie kādiem apstākļiem nenest saviem pensijas vecuma radiniekiem nedz vīnu, nedz pīrādziņus. Taču pirmā versija, bez šaubām, ir iespējamāka. Galu galā, Sarkangalvīte tiek pasniegta kā simpātiskais varonis, sarkanā cepurīte vien ir ko vērta. Šāds cilvēks signalizē par sevi kā zemē nomests naudasmaks — te es esmu, ievērojiet mani, esmu viegli iegūstams! Sievietes-Sarkangalvītes labākajā gadījumā kļūst par sekretārēm, vilcienu pavadonēm vai skaistuma konkursu zaudētājām, sliktākajā gadījumā kalpo par ēsmu varmācīgiem pavedējiem. Vīrieši-Sarkangalvītes visu mūžu izpilda citu pavēles, vislabprātāk, protams, tās pazemojošākās. Paļaujoties uz to, ka teorētiski eksistē neizbēgamais mednieks vai mežacirtējs, kas atnāks un nogalinās vilku, viņi pierod ticēt fiziskā spēka pārākumam, tāpēc īpaši nepretojas.

Ieteicamā terapija:

  1. a) pieradiniet bērnus nepildīt viņiem dotās pavēles,
  2. b) izstāstiet viņiem latviešu tautas pasaku par ganiņu, kurš apmānīja velnu,
  3. c) ļaujiet viņiem skatīties televīzijas ziņu raidījumus par bērnu seksuālo izmantošanu.

RL-12_6

Otrais modelis — Karlsons

Galvenais varonis ir vientuļš, nesimpātisks un egoistisks. Nepakļaujas pieaugušo pasaules loģikai. Nepatikšanu gadījumā — pazūd.

Pārlieka aizraušanās ar stāstu par Karlsonu, kurš dzīvo uz jumta, noved pie antisociālas un noslēgtas personības izveidošanās. Šādi cilvēki dzīvo savā pasaulē un ir spējīgi atrisināt vienīgi tās problēmas, kuras paši ir izdomājuši. Sarunās ar citiem cilvēkiem viņi reti kad atklāj savus patiesos nolūkus, ir zaglīgi un mūždien sapinušies melos. Pārliecība par savu izredzētību (propelleru uz muguras) ir mākslīga un tās pierādīšanai viņi nekad nespēj atrast spēkus un motivāciju. Karlsona tipa cilvēki visbiežāk riskē kļūt par narkomāniem, politiķiem vai seksuālās mazvērtības kompleksa upuriem. Saskaršanos ar reālās pasaules procesiem viņi vienmēr pārdzīvo kā katastrofu un labprātāk izvēlas pazušanas taktiku.

Ieteicamā terapija:

  1. a) nopērciet bērnam skrituļslidas un ļaujiet krist bez ceļgalu un elkoņu aizsargiem, esiet lepns par katru skrambu vai zilumu,
  2. b) lieciet viņam pašam nopelnīt naudu, pārdodot tirgū ziedus vai ko tamlīdzīgu,
  3. c) izstāstiet latviešu tautas pasaku par ganiņu, kurš sauca: “Vilks aitās!”

Trešais modelis — Trejgalvu pūķis

Galvenais varonis ir pašpārliecināts, bet iracionāls radījums, kura vienīgā funkcija ir aizstāvēties no ārējiem uzbrukumiem. Nepatikšanu gadījumā — zaudē galvu.

Šajā gadījumā par uzvedības modeli tiek izvēlēts sekundārais varonis, taču tā vizuālā estētika un heroisms spēj fascinēt bērna prātu un izvirzīt priekšplānā iracionālā spēka dominanti. Par “trejgalvu bērnu” visbiežāk kļūst vecākais brālis, sētas vadonis vai otrgadnieks. Pieradis savā vidē būt stiprākais, šāds cilvēks pārstāj rēķināties ar loģiskiem argumentiem un noteiktos apstākļos kļūst viegli izprovocējams uz konfliktu. Viņš sabojā jebkuru saviesīgu pasākumu, darba kolektīvu vai ģimenes ballīti. Nespējot pieņemt sev atvēlēto otrā plāna lomu, viņš aktīvi iesaistās jebkurā sabiedriskā akcijā, taču, tiecoties apliecināt savu spēku, kļūst agresīvs. Kombinācijā ar datorspēļu proponēto reinkarnācijas reālismu, minētais uzvedības modelis noved pie tā, ka šāds cilvēks bieži cieš autoavārijās, ielu kautiņos, revolūcijās vai iepirkšanās drudža laikā. Ar šādu cilvēku nav iespējams sastrādāties, taču viņu ir viegli iesaistīt teroristu pašnāvnieku grupā.

Ieteicamā terapija:

  1. a) iemāciet bērnam latviešu tautas sakāmvārdu “Viena galva — labi, bet divas — labāk”,
  2. b) iesaistiet viņu kādā mazāk bīstamā reliģiskā sektā, lai no mazotnes ieaudzinātu riebumu pret ziedošanos, uzupurēšanos un aizkapa dzīvi,
  3. c) biežāk glāstiet un lutiniet viņu.

RL-12_25 

Ceturtais modelis — kazlēniņš Ivanuška

Galvenais varonis ir infantils un atkarīgs, viņa rīcību diktē spontāna emocionalitāte. Nepakļaujas autoritatīviem spriedumiem. Nepatikšanu gadījumā pieņem sodu kā pašsaprotamu iznākumu.

Šis uzvedības modelis, šķiet, ir pilnīgi pretējs iepriekšējam, taču tikpat nadzīgs uz nepatikšanu sameklēšanu. Trejgalvu pūķis pats provocē situācijas un agresiju, bet kazlēniņš Ivanuška jebkurā izvēles situācijā ir tendēts atrast sliktāko risinājumu.

Cilvēki, kas izauguši kazlēniņa zīmē,

ir tipiski neveiksminieki, lūzeri. Viņi nekad nelaimē loterijās, taču vienmēr nopērk biļeti. Interesanti, ka savu impotenci viņi lieliski apzinās, taču ir pieņēmuši to kā neizbēgamu dzīves

vai likteņa sastāvdaļu. Kā darbinieks

šāds cilvēks var lieliski pildīt savus pienākumus tik ilgi, kamēr jūs viņu uzraugāt. Tiklīdz viņš tiek atstāts vienatnē, tiklīdz viņam tiek uzdots kāds individuāls pienākums, viņš noteikti pieļaus smagu kļūdu un visu sabojās. Viņš spēj vēlā vakarā nokļūt līdz mājām saviem spēkiem, taču, ja viņam ir jāizvēlas taksometrs, viņš noteikti uzrausies uz recidīvistu cilvēkēdāju.

Ieteicamā terapija:

  1. a) parādiet savam bērnam filmu par Terminatoru Švarcenegeru,
  2. b) izstāstiet viņam latviešu tautas pasaku par eža kažociņu (lai gan nav īsti skaidrs, kā tas varētu palīdzēt),
  3. c) ļaujiet viņam inficēties ar kādu bīstamu slimību — lai arī sekas var iedragāt fizisko veselību, turpmāk viņš padomās, pirms dzert no peļķes.