Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Maiks Lī
Kailais, 1993
Mike Leigh, Naked
Filmā dominē pelēcīgi, brūngani un auksti zilie toņi, tajā nav spilgtu krāsu un saules gaismas – neizteiksmīgu apmākušās dienas krēslu nomaina nakts tumsa, un tad atkal pelēcīgā pilsētvide. Kāpēc ko tādu vajadzētu skatīties, kad vasaras beigas tik tuvu un, kā Šekspīra lugā sacīja Ričards III, drīz būs klāt “mūsu rūpju ziema”?
Filmas galvenais varonis ir 27 gadus vecais Džonijs, kurš no Mančestras ierodas Londonā, kur cilvēks vienmēr atrodoties tikai dažu metru attālumā no žurkas, un uz bijušās draudzenes sacīto: “Tu sūdīgi izskaties,” atbild ar sakramentālo frāzi: “Es mēģinu pieskaņoties apkārtējai videi.” Džonijs ir meklētājs, svētceļnieks, viņš cenšas atrast apliecinājumu, ka civilizācija nav zaudējusi saikni ar kultūru un nav “projekts”, kas ir vērienīgi izgāzies. Vienīgā viņa bagāža ir dažas grāmatas, tostarp arī Bībele. Džonijs agresīvi sagrauj jebkuras attiecības, kas draud pārvērst viņu par “mājpilsoni”, bet viņa ārējā cinisma kontrapunkts ir asprātība, spēles ar valodu, naids pret klišejām, melnais humors. Filmas noslēgumā viņš kā Karalis Zvejnieks, klibodams dodas tālāk, lai meklētu savu grālu, bet diez vai to atradīs. Bezcerība un ciešanas ir nelāgas lietas, bet, ja tās tiek pārvērstas par stāstu, tās iegūst jēgu.