Pauls Bankovskis

Mēness redzamā puse

http://ej.uz/M_otrapuse

Šā gada sākumā Ķīnas Nacionālā kosmosa izpētes pārvalde savā vietnē publiskoja ievērojamu daudzumu attēlu, kas iegūti ekspedīcijā uz Mēnesi 2013. gadā, kad uz Zemes blāvā pavadoņa ar Chang’e 3 nolaišanās moduli tika nogādāts pašgājējs robots Yutu jeb “Nefrīta trusis”. Tā bija pirmā cilvēku būvētas ierīces mīkstā nolaišanās uz Mēness pēc visai ievērojama pārtraukuma – pēdējoreiz 1976. gada 22. augustā tā bija PSRS kosmiskā misija Luna 24. Lai gan Mēness no Zemes ir samērā netālu, nokļūšana uz tā, protams, nav nekāds nieks, un nekāds nieks pārējai pasaulei nav arī orientēšanās vienīgi ķīniešu valodā veidotajā Ķīnas Nacionālās kosmosa izpētes pārvaldes vietnē. Laimīgā kārtā kosmosa entuziasti jau ir paguvuši visus publicētos attēlus (kopumā tie aizņem vairāk nekā 35 gigabaitus) nokopēt, ievietot citā serverī un papildināt ar angļu valodā rakstītām anotācijām. It kā jau var sacīt, ka Mēness skatos nekā ievērības cienīga nav (jo īpaši tāpēc, ka nu jau esam tuvplānā un augstas izšķirtspējas attēlos redzējuši gan Marsa āres, gan nedaudz attālinātāk arī Plutona un citu debess ķermeņu “portretus”), tomēr šīm kosmiskā tuksneša ainavām piemīt savāda pievilcība, kuru var mēģināt izskaidrot gan ar pavadoņa ciešo tuvumu Zemei, gan ar visiem daudzajiem ar Mēnesi saistītajiem mitoloģiskajiem un folkloras priekšstatiem un varbūt arī ar zinātnieku tā arī nekad nepierādīto saistību starp pilnmēnesi un neprāta uzliesmojumiem.