Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mihails Germans.
Meklējot Parīzi vai Mūžīgā atgriešanās
Sanktpēterburga, Isskustvo – SPB, 2005
“Parīzē ir daudz kafejnīcu,” šo padomju tūrista piezīmi Mihails Germans izvēlējies par epigrāfu nodaļai par Parīzes kafejnīcām. Viņa grāmata ir mīlasstāsts, stāsts par padomju cilvēka kaislību uz Parīzi; daži no mums – daudzi – to ir piedzīvojuši. Gluži kā dzīvē šī mīlestība sākas ilgi pirms brīža, kad notiek satikšanās ar mīlamo objektu, un bieži vien, saskaroties ar reālo, nākas atzīt, ka iztēlotais bija daudz pievilcīgāks par pārdzīvojumu. Germans pārliecinoši raksta par kaunu, kāds bija jāpiedzīvo, lai Parīzē nokļūtu padomju laikā, un par dīvaino attieksmi pret savu “īsto” dzīvi, atgriežoties padomju bomžatņikā; viņš salīdzina šo sajūtu ar Remarka varoņiem, kuri kara laikā atvaļinājumā domā par saviem biedriem ierakumos. Gluži vai pārsteidzoši, ka kādā grāmatas brīdī Mihailam Germanam pēkšņi izdodas vairs nerakstīt par savām izjūtām, ilgojoties pēc Parīzes, bet gan par Parīzi pašu, arī bez savas klātbūtnes.