Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mihails Šiškins
Visus gaida viena nakts
Maskava : Vagrius, 2007
Grūti iedomāties, kādas dvēseles kustības likušas mūsu laikā Šveicē dzīvojošajam krievu rakstniekam rakstīt savu 19- gadsimta prozu - tīru, skaistu un gudru. Tiesa, atgriešanās pie lielo krievu rakstnieku laikmeta varētu būt saistīta ar vēlmi saprast, kas Krievijā notiek ar laiku - vai tas negriežas uz vietas kā skrūve ar norautu vītni, atkal un atkal likdams krieviem mētāties starp verga zemošanos un vēlmi darīt labu. Rakstnieka pirmais romāns “Visus gaida viena nakts” ir rets mēģinājums vienkārši izstāstīt visu cilvēka dzīvi, padarīt to par pirmās personas stāstu, bet prozas veiklais ritējums nenomāc iespaidu, ka, pateicoties uzrakstītajam, rakstniekam ir pieejama sapratne par dzīvi, kura, iespējams, vienīgi šajā rakstīšanā arī rodas. Šī sapratne ļauj romāna pirmajai personai Aleksandram Larionovam sagaidīt dzīves beigas pie atvērta loga, sajust svaigo tuvā pavasara smaržu, skatīties uz mitrajiem, melnajiem kokiem, gulēt un elpot, elpot, elpot.