Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mišels Velbeks
Palikt dzīvam
Inostranka, Maskava, 2005
Lasīt dzeju tulkojumos ir tas pats, kas aplūkot ēdienu melnbaltās fotogrāfijās, taču šajā gadījumā runa ir par skandaloza franču rakstnieka konceptuālajiem dzejojumiem, kas saņēmuši vairākas godalgas dzimtenē, un krievu “zudušās paaudzes” atdzejotājiem (daļu no dzejoļiem krieviskojis grupas Nautilus Pompilus tekstu autors Iļja Kormiļcevs). Protams, lasītājs var cerēt, ka franču valodā kāds no dzejoļiem ir valodas pērle, taču būtiskākais šobrīd ir uzjautrināties par žonglēšanu ar tēmu un noskaņu maiņām, bieži vien skaidri jaušot aizkadra autoru splīnu un vīpsnu. Patīkami, ka arī vājš franču kultūras lietpratējs var itin viegli nojaust ne tikai Bodlēra, bet arī Godāra un, iespējams, pat Žana Pola Gotjē ietekmi uz tekstu starp rindiņām:
“Ķermenis - asinīm piepildīts maiss
Nedaudz pavēris acis, es guļu tumsā
Baidos piecelties - vēderā manā
Kaut kas pretīgs kustas starp zarnām.”