Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mona de Bo
Īstenībā
2015, I Love You
Klausoties Latvijai joprojām neparasto, taču arī starptautiskā kontekstā savdabīgo duetu “Mona de Bo”, jāpatur prātā, ka tas ir uz mūziku centrēts projekts, kam nav tik svarīga ne grupas biogrāfija, ne koncertu dzīves prieki un bēdas un pat ne skatuves tēls vai pieaicināto mūziķu sastāvs. Gan ģitāristam Edgaram Rubenim, gan bundziniekam Edgaram Eihmanim ir gana daudz citu interešu un aizraušanos, taču kaut kāda vārdos nedefinējama ideja liek atkal un atkal atgriezties pie mēģinājuma ierakstīt ideālo mūziku. Brīžiem tā vien šķiet, ka visi līdzšinējie ieraksti un koncertuzstāšanās ir tikai uzmanīga tuvošanās kārotajam pusminūti vai pusotru stundu ilgstošajam muzikālās apskaidrības mirklim. Vārdiem to nevar aprakstīt, par ko liecina arī grupas konceptuāli izmantotā teksta dekonstrukcija albumu un skaņdarbu nosaukumos. Skumja bezcerība pārņem, kad saproti, ka šis ceļš ir vai nu nolemts neveiksmei, vai arī, gluži otrādi, vienreiz puišiem izdosies un tajā pašā mirklī tas viss arī beigsies, jo vairs nebūs ko meklēt. Ceļš uz perfekto mūziku ir sava veida askēze, jo tas nozīmē atteikšanos no visa liekā un traucējošā. “Mona de Bo” ceturtais albums ir izdots CD formātā, to ir iespējams klausīties arī ļoti klusi – ierakstā harmonisks un blīvs skanējums veiksmīgi sabalansēts ar stāstošu un gandrīz vai sižetisku noietā ceļa aprakstu.