Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mulatu Astatke
Sketches of Ethiopia
2013, Jazz Village
Etiopijas džeza mūziku ir grūti sajaukt ar jebko citu – kāds tikai tai vienai raksturīgs temps un peldošs, viļņu galotnēm pāri skrienošs ritms acumirklī satver klausītāju un nelabprāt atlaiž vaļā, spēlējoties un improvizējot ar cilvēka balss nopūtām līdzīgiem tembriem. Šis apraksts, protams, nerada ne mazāko priekšstatu par to, kā tas skan, turklāt nav īsti noskaidrojams, vai šīs raksturīgās īpatnības piemīt etiopiešu muzikālajai gaumei vai ir radušās viena vienīga cilvēka ietekmē. Šo cilvēku sauc Mulatu Astatke, un viņš etiopiešu džeza attīstībai ir darījis tikpat daudz kā etiopiešu mūzikas popularizēšanai ārzemēs. Dzimis pirms septiņdesmit gadiem un nosūtīts uz Velsu studēt inženierzinātnes, viņš piemānīja savu ģimeni un ieguva muzikālu izglītību Trīsvienības mūzikas koledžā Londonā, tad pārcēlās uz ASV, kur kļuva par pirmo afrikāņu izcelsmes studentu Bērklija mūzikas koledžā Bostonā. Tur viņš aizrāvās ar latīņamerikāņu džezu, sāka spēlēt vibrafonu un kongas. Septiņdesmitajos gados viņš izstrādāja raksturīgo skanējumu, kas tika nodēvēts par etiodžezu, un ieveda to savā dzimtenē, kļūdams par nacionāla līmeņa komponistu, orķestra vadītāju un ierakstu producentu, vienlaikus nepārtraucot savu darbību Amerikā. Pārcietis dažādu režīmu maiņu, pilsoņu karu un badu, etiodžezs joprojām ir dzīvs un jaunu starptautiskas popularitātes vilni ieguva pēc Džima Džārmuša 2005. gada filmas “Salauztie ziedi”, kuras skaņu celiņā izmantoti vairāki Astatkes skaņdarbi. Savā jaunajā albumā viņš ir daudzpusīgs, dāsns un savdabīgs kā vienmēr, nemulsdams un nekautrēdamies no tā, ka daudziem viņa vārds ir sinonīms veselas valsts mūzikai.