Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Paolo Sorrentīno
Mīlestības sekas, 2004
Le conseguenze dell’amore, Paolo Sorrentino
Tita dzīvo kādā Šveices viesnīcā, viņa vienīgais pienākums ir reizi mēnesī nogādāt bankā čemodānu ar miljonu mafijas dolāru. Viss rit gludi, bet tā kā “nekad nedrīkst par zemu novērtēt mīlestības sekas” (pret kādu jaunu sievieti, pret kādu vecu pāri, kas zaudējuši savu bagātību), Tita nolemj īstenot vecā vīra vēlmi: nomirt neparasti un krāšņi. Sorrentīno filma apliecina iespējas, ko var panākt ar skatpunktu maiņu filmā, kā tas redzams, piemēram, epizodē viesnīcas bārā: pirmais kadrs fiksē Sofijas ironisko skatienu, nākamais maldinoši ļauj domāt, ka viņa saskatās ar kādu svešinieku, bet turpmākais to noliedz: viņa intensīvi skatās uz Titu, kurš, liekas, neskatās ne uz vienu. Nelielā grupa pēkšņi pavērš skatienus uz ielu, viņu acīs Tita nolasa ko neparastu, un tikai tad atskatās pār plecu un ierauga elegantu katafalku. Kad filmas beigās Tita lēnām tiek iegremdēts šķidras javas cisternā, viņš atceras savu labāko draugu, kuru nav saticis 23 gadus, kurš kaut kur kalnos no augstsprieguma staba augstumiem noraugās uz dzīves bezjēdzību, bet tai pašā laikā zina, ka abi būs labākie draugi mūžam, jo nekad vairs nesastapsies. Ir filmas, kas daudz vairāk ir jāskatās, nevis jāskaidro, un šī ir viena no tādām, tā attaisno kino kā vizuālu mākslu.