Ilmārs Šlāpins

Bibio "Phantom Brickworks"

Bibio

Phantom Brickworks

2017, WARP


Lēni un smagi kā ūdens pilieni naktī pret palodzi, kuri pakšķ līdz pat rītam tā, ka tu vairs neatšķir stundu no stundas, laika izjūta pazūd, viss atkārtojas nebeidzamā cilpā, brīžiem tie izklausās pēc tālām un vientuļām miruša pianista klavierēm, kas turpina skanēt vēl ilgi pēc viņa nāves – tumšos un vējainos novembra vakaros, kad tu esi mājās viens pats un skaidri zini, ka citu te nebūs, tā arī jāguļ un jāskatās tumsā plati atvērtām acīm, cenšoties saskatīt koku ēnas uz griestiem, kuras brīžiem pāršķeļ tumsu un klusumu raustītiem rakstiem. Tāda ir Stīvena Vilkinsona pasaule; viņš raksta mūziku ar skatuves vārdu Bibio, nu jau divpadsmit gadus un devīto albumu. Agrāk viņš savā mūzikā iekļāva arī cilvēku balsis, ritmus un melodijas, šajā daudz vairāk ambiences un noskaņu. Lakoniska un daiļrunīga mūzika, kurā var pazust un aizmirst par sevi.