Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Imants Daksis
Ass
2018, MOO & Diadema Totalis
Imanta Dakša balss jaunajā rokgrupas aranžējumā ieguvusi īpatnēju skanējumu, smadzenes urbjošie dziesmu teksti nereti nesaklausāmi un paliek fonā vai uztverami ar zemapziņas vai rūpīgākas iedziļināšanās palīdzību (teksti ir pierakstīti, un to tulkojumi angliski viegli atrodami internetā); kā var noprast, šajā albumā Daksis izmēģina jaunus psihoakustiskos ieročus, lai torpedētu iepriekš neaizsniegtus mērķus biezādaināku klausītāju apziņā. Pirmo dziesmu rotaļīgie elektroniskie ritmi rada ilūziju par atgriešanos postpanka ēras apskaidrībā, tie veiksmīgi novērš uzmanību un ievilina upuri dziļāk eksistenciālas bezcerības un skaudru atziņu mežā, kur viņu sagaida neiepriecinoši tembrālie nobrāzumi un samplētu trokšņu atstātās rētas, kas atgādina grupas Sisters of Mercy barokālos, piebradātiem paklājiem līdzīgos skaņdarbus. Priekšpēdējās divas dziesmas – “Pasaules gaisma” un “Ass” – sagrauj jebkādas ilūzijas par iespēju jelkad izkļūt no šī slazda, bet noslēgumā skanošais “Idiots” ar sarkastiski caurspīdīgo struktūru atgriež mūs Jura Simanoviča albuma “Kā samierināties ar savu nenozīmību” noskaņās. Citiem vārdiem sakot, katrs šeit sadzirdēs kaut ko savu, bet sadzirdēt tur ir ko.