Ilmārs Šlāpins

John Cale "POPtical Illusion"

John Cale

POPtical Illusion

2024, Domino Recording

Šī albuma sakarā visur tiek minēta savdabīga aritmētika: iepriekšējo Džona Keila albumu “Mercy” fani esot gaidījuši vairāk nekā 10 gadus, bet nu viņam esot pieticis ar 18 mēnešiem, lai radītu tā turpinājumu. Tas gan nav īsti precīzi: 2016. gadā iznāca albums “M:Fans”, kas saturēja dziesmas no 1982. gada albuma “Music for a New Society” pilnīgi jaunā izpildījumā. Pats Keils arī ir minējis, ka tā ierakstu ietekmējusi viņa drauga un grupas biedra Lū Rīda nāve. Savulaik viņi kopā ierakstīja albumu “Songs for Drella” – pieminot drauga Andija Vorhola nāvi vai, pareizāk sakot, dzīvi. Albums “POPtical Illusion” ir 18. Keila soloalbums, un jebkāda runāšana par to, ka tas turpina vai papildina kaut ko agrāk ierakstītu, ir maldinoša. Pretrunā visam nupat teiktajam, Keils nekad nav atgriezies pie tā, kas darīts agrāk, un katrs viņa albums ir pilnīgi atšķirīgs ne tikai no visa, ko viņš ierakstījis pirms tam, bet arī no visa, ko ir izpildījuši, izpilda vai jebkad izpildīs citi mūziķi. Poptiskā ilūzija ir svaiga un uzmundrinoša kā pavasara strauta ūdens malks, jebkāda līdzība ar grupas The Velvet Underground ierakstiem vai albumu “Wrong Way Up”, ko 1990. gadā Keils ierakstīja ar Braianu Īno, ir nejauša vai saistīta ar balss īpatnībām un viņam vien raksturīgo ritma izjūtu. Kas visā šajā aritmētikā ir pārsteidzošākais – klausoties jauno albumu, jums ne uz brīdi prātā neienāks, ka tā autoram ir 82 gadi.

Raksts no Jūlijs 2024 žurnāla