Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Peter Hammill
In Translation
2021, Fie
Progresīvā roka grupas Van der Graaf Generator līderis un iespaidīgas solo diskogrāfijas īpašnieks Pīters Hamils ierakstījis kaut ko sev neraksturīgu – kaverversiju albumu. Taču tie, kas cerēs te izdzirdēt populāras dziesmiņas, pārliktas jaunās, izsmalcinātākās skaņās, vilsies. Hamila veiktā atlase ir bijusi ļoti personiska un neprognozējama. Par populāru varētu nosaukt vienīgi pirmo dziesmu “The Folks Who Live On A Hill”, ko Džeroms Kerns sarakstīja 1937. gadā kādai romantiskai filmai, bet vēlāk tā kļuva par džeza standartu. Binga Krosbija versijā tā vēl saglabāja svingojošu, lai arī atturīgu līksmi, jau Pegijas Lī repertuārā tā bija kļuvusi par skumju balādi, bet Nīnas Simounas pēdējā albumā ieguvusi zaudētu cerību un nolemtības pieskaņu. Pīters Hamils to izpilda dramatiski saraustītā un tumšā orķestrācijā, kurā stīgu orķestris un elektriskā ģitāra, klavieres un ambienta elektronika ik brīdi cenšas gūt virsroku, pierādot, ka dziesmas tekstā paustā idille un sapnis (novecot kopā verandā ar skatu uz ieleju) ir tikai ilūzija. Seko itāļu dziesminieka un anarhista Fabricio De Andrē dziesma “Hotel Supramonte”, Astora Pjacollas “Aizmirstība” un “Balāde manai nāvei”, Gabriela Forē “Pēc sapņa” un Gustava Mālera “Zudis pasaulei”. Pīters Hamils joprojām ir pašnāvnieciski drūms un savos 72 gados dzīvs.