Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andrejs Tolšins
Improvizācija un aktiera apmācība
Sanktpēterburga, 2014
Kopš grāmatu ir pārāk daudz, lai visas būtu labas, turos pie principa, ka ikvienā grāmatā var atrast kaut ko labu, piemēram, norādi uz kādām patiešām labām grāmatām. Tolšina grāmatiņu var lasīt, protams, mācību nolūkos, bet var arī uztvert kā sava veida mistisku sacerējumu. Uz šo domu mani pagrūda teikums: “Tā drīzāk ir fizikas valoda, kas runā ar ritmu palīdzību, bet kopīguma ritmi dzimst aktiera elpošanā.” Pēc tā vairs neliekas dīvains turpat atrodamais Mihaila Čehova apgalvojums, ka iedvesmas pilnos brīžos aktiera apziņā pastāv trīs patstāvīgas būtnes, “trīs atšķirīgas apziņas”. Ik pa brīdim gan rodas sajūta, ka pats Tolšins īsti nesaprot, ko raksta, un labi vien ir, ka viņš meklē palīdzību autoritātēs. Cita starpā viņš atsaucas uz britu improvizācijas teātra aizsācēja Kīta Džonstona vingrinājumiem improvizācijā ar tekstiem. Viens no uzdevumiem saucas “Nepabeigtais dialogs”. Tajā, piemēram, ir šāds dialogs: “Nedari to!” – “Par vēlu.” Velti es domāju, kā to varētu pabeigt: pats nepabeigtais dialogs man pēkšņi izskatījās kā pati pilnība.