Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Anna Belkovska
Veranda
Dzeja 2015–2021
Saldus: Valters Dakša, 2021
Atdevu Valteram Dakšam visus Rīgas Laikus, kas man bija sakrājušies, un, lūk, ko dabūju pretī. Ir pilsētas ar deviņiem pakalniem, ir kaķi ar deviņām dzīvībām, un ir mājas ar deviņām verandām. Annas grāmatai ir visas šīs trejdeviņas pazīmes. Ja vispār kaut ko var palasīt laikā, kad visiem ir iekšā bumba un bažas par to, ka pats jebkurā brīdī vari nospiest savu sarkano podziņu, tad šī nu ir tāda grāmata. Kāpēc – to man grūti pateikt. Varbūt tāpēc, ka te jaunība kaut kā uzreiz vienlaikus ir arī vecums, pagātne vienmēr ir arī tagadne, dzejoļiem ir biogrāfija, sapņiem ir saknes. Ir pie kā tramīgajai dvēselei turēties, lai arī viss teksts ir tāds meitenīgi rūgtens. Tā ir pirmā grāmata, un tai ir arī pirmo grāmatu pazīmes – “es un tu”, “mani skumjie”, kas dejo ar mūziku, kura “atgādina 2017. gada vasaru”, – bet tās uzreiz pašķiras kā viegli aizkariņi un aiz tā, ko mēdz satraukti atklāt, ir viss, par ko mēdz klusēt. Beigās aizver vāciņu un esi kā nodzīvojis veselu dzīvi.
Un tad jau vairs nav ko zaudēt.
es jums pilnīgi neko nevaru dot
tomēr ņemiet
esmu konfekšu papīrīša sudrabainā puse
un tas ir
šausmīgi skaisti
vai vienkārši šausmīgi