Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Antonijs Ferdinands Osendovskis
Cilvēku, zvēru un dievu zemē
Rīga: Zvaigzne ABC, 2017
Mītiem un leģendām apvīta grāmata, kuru neviens nebija lasījis ilgus padomju gadus, toties ar NSRD pagrīdes albuma “Kuncendorfs un Osendovskis” palīdzību par viņu bija dzirdējuši daudzi. Ja nebūtu svelošā naida pret boļševismu un jūsmīgo “boļševiku bandītu” apšaušanas aprakstu, tā būtu tipiska 20. gadsimta sākuma ceļojumu proza, kam raksturīgi centieni pasaules kartē likvidēt pēdējos baltos plankumus, kuri saistīti ar dzīvībai bīstamiem piedzīvojumiem dramatiskos apstākļos un nemierīgos laikos. Bez interneta, televīzijas un telefona toreiz vēl bija iespējams izbaudīt pirmatklājēja godu, piekļūt unikālām vietām, īpašiem cilvēkiem un slepenām zināšanām. Tiesa, apmēram tajā pašā laikā tajās pašās vietās ceļoja Nikolaja Rēriha ekspedīcija un gan jau vēl daudzas citas, un viņu memuāri, kopā salikti, veidotu visai pretrunīgu un samezglotu kalnu un tuksnešu ainavu. Ar to jārēķinās: lai arī dažkārt ceļojumu grāmatas pretendē uz to, ka pastāsta lasītājam “visu patiesību” par tālām zemēm, realitātē tās atspoguļo vien autora un viņa līdzgaitnieku subjektīvo pārdzīvojumu dziļumus un plašumus. Osendovskis bija apmāts ar to, cik bieži nonācis uz nāves sliekšņa un tomēr izdzīvojis. Tas vienmēr cilvēku pārliecina par savu izredzētību.