Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Gregs Delantijs, Maikls Mato, red.
Vārdu apmaiņa. Anglosakšu dzejoļi tulkojumā
Ņujorka, Londona: Norton, 2011
Dzeja no 600 gadus (līdz normaņu invāzijai 1066. gadā) pastāvējušās “anglosakšu Anglijas” ar paralēliem tulkojumiem mūsdienu angļu valodā. Izteikt abstrakto caur fizisko nozīmē radīt metaforu, taču gluži kā dainu sacerētāji arī anglosakši allaž atgriežas pie fiziskās, taustāmās, ikdienišķās dzīves un tās elementiem. Vienā un tajā pašā dzejolī (vai fragmentā) var šķindēt šķēpi un gaiss blīvēties no vīrišķīgā mod (drosme, bet drusciņ arī trakulīgs neprāts, raksturīgs kā karavīriem, tā dzērājiem), bet dzejnieks neaizmirst arī varoņa sievu, kura mazgā viņa sasviedrētās drēbes. Tas raksturīgi arī dievbijīgā kristietībā mērcētiem dzejoļiem. Piemēram, kritušā karavīra ciešanām lemtā dvēsele atgriežas uz zemes, lai pārmestu grēcīgajai miesai, taču runa nav par degšanu elles liesmās, bet gan par to, kas gluži fiziski ar šo miesu notiek: “.. žokļi atiezušies, pūst smaganas,/ Jau nokrituši pirksti./ Tārpi ņudz pa ribstarpām,/ Uz visām debespusēm mēles tiem šaudās,/ Lūkojot remdināt badu.” Lielu daļu tekstu (un to apzinātais korpuss kopā ir tikai 30 tūkstoši rindu) šajā grāmatā veido mīklas un buramvārdi (pret ūdens garu uzlaistu slimību, augoņiem, priekšlaicīgām dzemdībām, negadījumiem ceļojumā u.tml.). Pēdējie pavisam noteikti ir efektīvi tikai tad, ja tos lasa oriģinālā, jo atdzejotāji nez kāpēc tikai retumis atveidojuši krāšņās aliterācijas.