Hilde Bergere "Vai tā ir naids, tāda mīlestība? – Oskars Kokoška und Alma Mālere"

Hilde Bergere

Vai tā ir naids, tāda mīlestība? – Oskars Kokoška und Alma Mālere

Vīne, Ķelne, Veimāra: Böhlau Verlag, 2008

Divdesmitpiecgadīgais mākslinieks veido Gustava Mālera pēcnāves masku, savaino roku, meklē, ar ko to pārsiet, pēkšņi namā atskan soļi un parādās atraitne Alma Mālere, kura ir piedzērusies; viņa dezinficē Kokoškas roku ar šņabi, bet pēc tam brūci nolaiza. Pat viena šī stāsta dēļ esmu gatavs lasīt vieglā gala grāmatu par brīnišķīgā pagājušā gadsimta sākuma kaislību, lai gan tās autore droši metas pārstāstīt ne vien to, ko viņas vēsturiskie varoņi darījuši, bet arī, ko viņi runā, jūt un domā. Skaidrs, ka šajā gadījumā lielākoties iznāk tikai tas, ko domā pats autors; tādēļ dažbrīd stāsts par Māleres un Kokoškas kaisli pārvēršas sieviešu žurnālu erotikā, bet porno light viegli pārplūst sliktas rakstīšanas banalitātēs: “Alma ļauj, ka viņš izzina viņas ķermeni, ar rokām, ar lūpām, ar mēli. Viņa norāda tam ceļu. Viņš nekautrējas, un viņa nekaunas. Viņi mīlējas ilgi un līdz izsīkumam.” Protams, labāk nekā izsmiet būtu pašam palasīt Māleres un Kokoškas vēstules, autobiogrāfijas un atmiņas, jo tagad atliek vienīgi apmierināties ar vēl vienu stāstu par to, kā mīļotās atstātais Kokoška izgatavo viņas lelli – kailu un pilnā augumā –, zīmē to neķītrās pozās un galu galā saplēš savā teātra izrādē.