Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Stīvens Pinkers
Stila izjūta. Domājoša cilvēka rakstīšanas rokasgrāmata 21. gadsimtam
Ņujorka: Penguin, 2020
Kad pirms daudziem gadiem Denverā strādāju par korektori, man savos labojumos bija jābalstās uz trim avotiem – labu vārdnīcu (“Webster’s”, “American Heritage”), Faulera rokasgrāmatu “Modern English Usage” un Viljama Stranka un E. B. Vaita “Elements of Style”, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par tādiem kā angļu valodas svētajiem rakstiem. Populārais valodnieks un psihologs un Noama Čomska skolnieks Stīvens Pinkers abas pēdējās noraksta kā neglābjami novecojušas un pārlieku didaktiskas (viņš, iespējams, nekad nav redzējis latviešu valodas gramatikas grāmatas un valodas komisijas norādījumus), lai gan tāpat kā to autori tiecas pēc “skaidrības”, kādu viņš saskata “klasiskajā stilā”. Precīzs formulējums gan netiek sniegts, taču šī stila elementi, kā šķiet, būtu izvairīšanās no klišejām, konkrēti tēli, rēķināšanās ar lasītāja zināšanām (vai nezināšanu), “neparastāka vārda lietošana uz vienkāršu un ikdienišķu vārdu fona”, kā arī citi “plānoti pārsteigumi”, kas gan nav domāti lasītāja apstulbināšanai, bet teksta atsvaidzināšanai u.tml. Taču pats galvenais grāmatas vēstījums: labi rakstīt ir grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka arī domāt nav viegli. Pinkera tonis ir draudzīgs, taču, šķiet, dažus no mums viņš no rakstīšanas gribētu atrunāt. Un pamatoti.