Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tobiass Čertons
Dekonstruējot Gurdžijevu: garīgā maga biogrāfija
Maskava: Sofija, 2018
Ja man kāds lūgtu pastāstīt, kas šī ir par grāmatu, es atbildētu, ka tas ir vēl viens bezcerīgs mēģinājums tikt skaidrībā ar Gurdžijeva pašizdomāto biogrāfiju, bet, lai raksturotu tās stilu, nocitētu teikumu no grāmatas: “Visā šajā stāstā par Solovjovu, kuru Gurdžijevs gandrīz droši bija izdomājis un kuram bija jāiet bojā no kamieļa kodiena Gobi tuksnesī, liela loma bija atvēlēta hipnozei.” Gurdžijeva dzīves notikumi, kurus viņš aprakstījis savās grāmatās, nepakļaujas nekādai pārbaudei no malas, jo tie “vienkārši” ir mākslīgas, mēs teiktu, izdomātas, dzīves fakti. Čertons šķiet patiesi pārsteigts, ja kaut kas no Gurdžijeva stāstītā izrādās jel kādā saistībā ar vēsturiski pārbaudāmām ziņām. Tomēr gods kam gods, Čertons iezīmē arī fonu, uz kura visai robustais Gurdžijeva “biogrāfiskais” tēls (“vienu no skolniecēm, kura bija iesaukta par “blondīni numur pieci”, nakts vidū izsauca pie Gurdžijeva, lai viņa tā priekšā izģērbtos”) iegūst to jēgu, kāda ir neizsīkstošajā interesē par šo “melno velnu”, kā viņš pats sevi reiz nodēvēja. Runa ir par iespēju mainīt sevi, “intensīva iekšējā darba un ciešanu rezultātā radot substances, kuras veidos otro ķermeni, to, kurš pārdzīvos fizisko nāvi”.