Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vids Morkūns
Ceļinieku stacijas
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Rīga: Zvaigzne ABC, 2023
Vai ir tāds tehnisks apzīmējums “pārtrauktā lasīšana” vai “apturētā lasīšana”? Morkūna grāmatu es lasu tieši ar šo paņēmienu, un runa nav par kādiem ārējiem apstākļiem, kuru dēļ būtu grāmata jānoliek malā. Savā ziņā jau jebkuru stāstu krājumu vajag lasīt, ieturot distanci starp stāstiem, un tieši tāpat arī dzejoļu krājumu. Ķēdes, pievilkšanās un atgrūšanās spēkus starp atsevišķiem darbiem, krājuma kompozīciju, grāmatas kopuma sajūtu – to visu vajag, bet atsevišķums un pašpietiekamība tomēr atšķir īsās formas no romāniem un episkiem sacerējumiem. Morkūna lappusi vai divas garie mirkļromāni ir īpašs gadījums. Es apstājos aiz katra, lai gan rutīna un interese dzen lasīt tālāk. Ir jāļauj tam notikt. Nepalaist garām staciju, izkāpt un padzīvot tajā, netraukties no punkta uz punktu kā švīkai, kas pārsvītro dzīvi pēc dzīves. Paturēt Kristum to krustu, noslaucīt pieri. Neviens cits tev visu neizstāstīs, tikai tu pats. Jā, nu man šī grāmata ļauj atkal apliecināt savas sensenās aizdomas: proza ir dzeja.