Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tādu vietņu, kurās ikviens gribētājs var atzīties savās vājībās vai grēkos, internetā netrūkst, – turklāt, tā kā šīs grēksūdzes pārsvarā var publiskot anonīmi, atšķirībā no, piemēram, katoļu baznīcā pieņemtās prakses, nevienam par šādu atzīšanos nekas nedraud. Nekādu “Esi sveicināta, Marija!” skaitīšanu, un visi gali, tā teikt, ūdenī. Šī vietne no nupat piesauktajām gan nedaudz atšķiras, jo no katra grēcinieka pieprasa kaut minimālu, tomēr piepūli, un tā jau ir vismaz kaut jelkāda izpirkuma maksa. Lai atzītos savos nodarījumos, ir jāatrod piemērota pastkarte, uz tās jāuzraksta atzīšanās, jāuzlīmē pastmarka un šis vēstījums jānosūta uz vietnē norādīto adresi. Vietnes uzturētājs, par kuru zināms vien tas, ka viņu sauc Franks, saņemtos grēksūdzes sūtījumus katru svētdienu apkopo, ieskenē un izliek publiskai apskatei – pašiem par kaunu, citiem par mācību un visiem par biedinājumu.