Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Alehandro Hodorovskis
Kurmis, 1970
El Topo, Alejandro Jodorowsky
Režisors Alehandro Hodorovskis par filmu teicis, ka tā nav politiska vai reliģiska, komēdija vai traģēdija, bet gan viss kopā, un groteskā filmas uvertīra to apliecina: melnā tērpts ceļinieks (kuru tēlo pats Hodorovskis) tuksnesī atrod asinīm nošķiestu baznīcu, kuras čīkstošajos griestu dēļos pakārti šūpojas cilvēku līķi. Ceļinieka kailais sešgadīgais dēls (kuru tēlo režisora atvase) nošauj pēdējo agonijas mocīto ciemata iedzīvotāju. Uzreiz sāk skanēt atsperīgi valša ritmi, kuru pavadījumā slaktiņā vainojamie bandīti zīž sieviešu kurpju zoles, ar zobena vēzieniem sacērt gabaliņos banānu un dara citas blēņas. Nesteidzīgus un fokusētus kadrus, kuros nekas nenotiek, pārtrauc pēkšņi iestarpinājumi, kuros visam it kā izšķirošajam – varoņu nāvei, mīlestībai un nodevībai – veltītais uzmanības mirklis saīsināts līdz minimumam. Vienīgā saistviela starp bezkaislīgajiem likteņa pavērsieniem un kopējo sirreālo plūdumu ir savādu simbolu mozaīka un varoņu piedzīvotās pārmaiņas. Pulkveža uzsvārcī tērpto bandītu vadoni ceļinieks sakauj un izģērbj līdz sarkanai zīda apakšveļai; kailais zēns tiek pamests un apģērbts mūka drānās; pulkvedim pakļāvīgā sieviete kļūst par ceļinieka līdzgaitnieci; pats ceļinieks, izpildot mīļotās prasību, kļūst par labāko revolvera pavēlnieku tuksnesī. Tomēr līdz pat beigām nemainīga paliek tikai viņa vientulība.