Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Birojs, 2005–2006
The Office
Atkal sanāca noskatīties seriālu (tiesa, tikai divas sezonas), kaut vienmēr tas manī pamodina nelielu vainas sajūtu (dzīve ir īsa, vajadzētu drīzāk apciemot mammu, nav noskatītas daudzas “īstas” filmas u.tml.). Ja vajag attaisnojumu, tad “Birojā” ir ļoti daudzveidīgi tipāži, smalks humors un bezgala stulbi joki, uzbrauciens politkorektumam, kā arī interesants kameras lietojums. Tas ir, kamera ir klātesoša, darbinieki pa laikam tai atklāj savas domas, bet reizēm mēģina no tās izbēgt. Kad boss (lomā Stīvs Karels) ir pārgulējis ar savu priekšnieci, viņš kautrīgi slēpjas no kameras zem galda. Laikam gan visatbruņojošākais, to visu skatoties, ir sajūta, ka aiz šī korporatīvā bulšita (tīmbildings, bonusi, balva “gada darbinieks” utt.) slēpjas nevis nīgrums, bet drīzāk cilvēkmīlestība. Bez tās Maikls liktos tikai stulbs egoists, Dvaits – garlaicīgs censoņa, bet Pamas un Džima romāns – banāls darba flirts. Šajā mājsēdes, vientulīgā dzīvesveida un nesocializēšanās periodā seriāls liek atcerēties visai bezbēdīgos korporatīvos laikus ar faksiem, kseroksa kopētājiem, kafijām u.tml. Nav brīnums, ka reizēm gadījās aiziet uz biroju un atnākt mājās pēc vairākām dienām.